(Source: laughyouwhore)
Ir jau gandrīz trīs naktī, mani moka bezmiegs. Nevarētu teikt, ka tas īsti rūp. Pēdējā laikā es cenšos saprast, kas man vispār rūp.
Ja man tagad būtu pudele, tad nebūtu jauki, bet tā jau vispār Klauss parāda manas domas. :) Zinu, ka atkal nekā pozitīva, bet tā ar mani ir.
Ak, Korn būs Rīgā un man ir baigais funktieris - gribu aiziet uz koncertu, jo viņu jaunais disks ir ļoti interesants. Šodien vispār ļoti nelaba diena, bet tajā ir savi plusi, piemēram, BEIDZOT dabūju savu šokolādes kūku, kuru jau nezinu cik sen gribēju. Om nom nom, garšīga bija.
Pēdējā laikā sapņoju dīvainus sapņus. Nezinu vai gribu zināt, kas notiek manā zemapziņā. Nu nekas normāls tur viennozīmīgi nenotiek.
Godīgi sakot, man nepatīk tekstiņbildes, bet sapratu, ka esmu ar viņām neapzināti aizrāvusies. Nosacīti viņas izsaka manas domas, bet tomēr es neavru teikt, ka viņas izsaka, jo es jūtos tukša. Apmēram kā bez domām. Es domāju, ka šo izlasot varētu nodomāt “Jā, es zinu kā tas ir”, bet nē, jūs nezināt gan. Tā nav tā sajūta, kas parasti, kad vienkārši tukšums un grauž. Man nepavisam nesāp un negrauž, man ir tāda tukšuma sajūta, itkā dvēsele būtu atņemta, itkā manī nekas nebūtu. Šī dēļ jūtos neinteresanta pat pati sev. Es sev liekos garlaicīga, jo nespēju sevi izklaidēt pat ar apkaunojošām domām.
Biju ar māsu jaukā picērijā.
Tur bija ļoti jauka atmosfēra, garšīgs saldējums, bet pica nebija tā foršākā, bet slikta un negaršīga tā arī nebija.